Lai iedegas gaismiņa Adventes vainagā
Ar pirmās svecītes iedegšanu Adventes vainagā sākas skaistais Ziemassvētku gaidīšanas laiks.
Tas ir miera, klusuma un pārdomu laiks.
Tradicionāli Adventes laikā katru svētdienu tiek aizdedzināts pa vienai svecītei Adventes vainagā. Aplis, ko veido vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību, vienlaikus tā gredzena formai simbolizējot uzticību Dievam un viņa apsolījumiem.
Mūsdienās Adventes svētdienās bieži tiek lietots šāds tematisks iedalījums:
1. svētdiena — Dieva solījums par pasaules Pestītāju Ēdenes dārzā;
2. svētdiena — praviešu solījumi Vecajā Derībā par pasaules Pestītāja nākšanu;
3. svētdiena — Jāņa Kristītāja norādījumi par Pestītāju tautas vidū;
4. svētdiena — Kristus norādījumi par Viņa otro atnākšanu Lielajā Tiesas Dienā.
Advente ir tas laiks, kad ikviena sirsniņā iedegas cerība un gaidas pēc Ziemassvētku brīnuma. Šajā laikā ir pieņemts miers un līdzsvara meklējumi sevī.
Vispierastāk Adventes vainagu pamatā darināt no egļu skujām. Tiesa, tas izskatās bagātīgi un daiļi, tomēr skujām ir arī savs mīnuss – tās drīz vien sāk birt un tīkamo ātri vien padara par lieku ikdienas pienākumu dzenāt pa māju skujas. Nereti egļu zarus vienkārši aptin jau ap gatavu pamatni, ko veido no salmiem, bet arī avīzes, audumi vai papīrs vairākās kārtās var kalpot kā pamatne.
Otrs izplatītākais vainaga vijums ir no kailzariem. Tie ir svaigi bērza zari vai vīnstīgas. Zari ir elastīgi, tomēr tie vīšanas procesā nedrīkst būt par sausiem, lai nesalūztu. Vainaga pamatni veido, vijot kopā vairākus kailzarus.
Vainagu pamatam mēdz izmantot arī sūnas, kuras no meža ir jāņem mitras. Vislabākās sūnas būs tur, kur ir skāba zeme.
Stingras un gludas pamatnes var iegūt, savijot kopā resnas metāla stieples. Tāpat pamatni var veidot no speciālas floristikas oāzes, kurā dekorācijas var vienkārši saspraust. Ir iegādājamas arī putuplasta pamatnes, kuras var nopūst un aplīmēt, ar ko vien sirds kāro.
