Cieni bērna privātumu!

Bērns nav trofeja, ar kuru lielīties internetā! – ar šādu vēstījumu

Latvijas Drošāka interneta centrs (www.drossinternets.lv) marta vidū atklāja sociālu kampaņu “Cieni bērna privātumu!” #CieniBērnaPrivātumu, vēršot vecāku uzmanību un aicinot rūpēties par bērna drošību un privātumu internetā.

 

Nereti vecāki aizraujas ar bērnu fotografēšanu un publicēšanu internetā. Šādu rīcību dēvē par “sharenting” no vārdiem angļu valodā “share” un “parenting”, kas nozīmē “dalīties” un “audzināšana”. Lai gan visbiežāk vecāku mērķis ir iemūžināt skaistus mirkļus un notikumus bērna un ģimenes dzīvē, pastāstīt un dalīties ar draugiem un paziņām, tajā pašā laikā šāda rīcība var radīt bērnam un ģimenei nevajadzīgus riskus un apdraudējumus.

 

Drossinternets.lv pieredze un novērojumi liecina, ka bērns bieži ir neaizsargāts

no šādām situācijām, kuras rada paši vecāki. Tāpēc vēlamies aicināt vecākus

riskus.

Īpaši vēršam uzmanību un aicinām vecākus NEKAD NEPUBLICĒJIET

bērna kailfoto – pie jūras vai pludmalē, pirtī, dārzā, uz podiņa, vannā u.tml.

Pedofili to vien gaida, ka jūs viņiem tos pasniegsiet “uz paplātes”.

VAI VECĀKIEM JĀPUBLICĒ BĒRNA FOTO INTERNETĀ?

Bērnu tiesības un pienākumi

Pirmsskolas vecuma bērnu pienākumi

Bērnu tiesību pamatprincipi

Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvenciju pastāv seši bērnu tiesību aizsardzības pamatprincipi.

1) BĒRNU TIESĪBU ĪSTENOŠANAS PRINCIPS

 

KĀ IZPAUŽAS ŠIS PRINCIPS?

 

Uz bērna tiesībām balstīta pieeja ietver to, ka bērniem tiek radīta telpa, kurā viņi var paust savas raizes, tikt atbalstīti un mācīti, ka viņiem ir tiesības un kā tās īstenojamas.

 

Tas ir pārējo pamatprincipu realizēšana ikdienas attieksmē, saskarsmē, rīcībā un attiecībās ar bērniem.

 

Kā iestādē īstenot šo principu?

Iestāde ir izstrādājusi un ieviesusi protokolu bērnu aizsardzībai no bērnu tiesību pārkāpumiem un cieņpilnas vides veicināšanai, kas paredz:

 

— Vadlīnijas, kā iestādē tiek atpazīta vardarbība pret bērnu, kāda ir konkrētā rīcība šajos gadījumos un kas tiek darīts, lai vardarbība nenotiktu.

— Rīcības shēmas, ja bērnam tiek darīts pāri, ja viņu apdraud svešinieki, vecāki, iestādes darbinieki vai vienaudži.

— Darbinieka-bērna drošu attiecību principus, tostarp nepieņemamas uzvedības aprakstu. Piemēram, kādas ir bērna disciplinēšanas metodes iestādē.

— Bērniem saprotamā veidā izstāsta kā iestādē rūpējas par viņu tiesībām.

 

2) BERNU LIDZDALIBAS PRINCIPS

 

KĀ IZPAUŽAS ŠIS PRINCIPS?

 

— Bērna līdzdalība ir brīvprātīga.

— Bērna apkārtējā vide veicina līdzdalības principa ievērošanu.

— Visiem bērniem tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas līdzdalībai.

— Bērni saņem atgriezenisko saikni par savu līdzdarbošanos.

 

Kāpēc tas ir svarīgi bērnam?

— Līdzdalība attīsta bērnos svarīgas prasmes, zināšanas, spējas un pārliecību par sevi.

— Berni, kuri līdzdarbojas, aug par aktīvākiem un atbildīgākiem pilsoņiem.

— Līdzdalība veicina bērna atbildības uzņēmšanos.

 

Kāpēc tas ir svarīgi iestādes darbiniekiem?

 

— Bērna līdzdalība palīdz labāk izprast bērna dzīves situāciju.

— Principa ievērošana palīdz zamazināt risku pieņemt tādu lēmumu, kas varētu kaitēt bernam.

— Bērna līdzdalība nodrošina iestādes darbošanos berna labakajās interesēs.

 

3) NEDISKRIMINĒŠANAS PRINCIPS

 

KĀ IZPAUŽAS ŠIS PRINCIPS?

 

— Visi bērni saņem vienādu attieksmi nesatkarīgi no viņu rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģiskās piederības, nacionālās, etniskās, vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, vai veselības stāvokļa.

— Ir pieņemami izturēties atšķirīgi, ja tas veicina vienlīdzību un berna labākajās interesēs, piemēram, vājredzīgam bērnam dot papildus laiku Braila raksta izlasīšanai.

 

Šis princips īpaši jāievēro saskarsmē ar:

— Bērniem, kuri vai kuru vecāki pārstāv minoritātes.

— Bērniem, kuri nonākuši tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā.

— Bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprupē vai nu institūcijās, vai audžu ģimenēs.

— Ielu bērniem.

— Bērniem, kuri dzimuši nereģistrētā laulībā vai aug viena vecāka ģimenēs.

— Bērniem ar īpašām vajadzībām.

— Trūcīgiem bērniem.

 

4) BĒRNA LABĀKO INTEREŠU PRINCIPS

 

KĀ IZPAUŽAS ŠIS PRINCIPS?

 

— Domājot par bērna labākajām interesēm, vienmēr jāņem vērā viņa unikālā situācija atkarībā no viņā sociālas un ekonomiskas vides un kultūras.

 

Bērna labākās intereses ir:

 

— Saņemt izglītību.

— Būt ģimeniskās attiecībās.

— Zināt savus vecākus un būt vecāku aprūpētam.

— Tikt uzkalusītam jautājumos, kas attiecas uz viņa dzīvi.

— Tikt cienītam ka indivīdam.

— Ka arī citas intereses, kas var būt unikālas konkrētam bērnam, vai bērnu grupai.

 

Bērna labākās intereses nav:

 

— Tikt pakļautam jebkāda veida vardarbībai.

— Tikt šķirtam no saviem vecākiem.

— Tikt iesaistītam bērnam kaitējošā darbā u.c.

 

5) BĒRNA UN ĢIMENES STIPRO PŪŠU PRINCIPS

 

KĀ IZPAUŽAS ŠIS PRINCIPS?

 

— Bērna un ģimenes stipro pušu principsi zpaužas kā ticība, ka bērniem, ģimenēm un kopienām ir zināšanas un resursi, lai risinātu savas problēmas.

— Tiek izmantoti paņēmieni, lai koncentrētos uz vēlamo darba rezultātu, nevis nevēlamā labošanu vai novēršanu.

 

Kas var būt bērna un ģimenes stiprās puses?

 

Attiecības, zināšanas, kultūra, kopiena, spējas, resursi, talanti un iemaņas.

 

Kāpēc šis princips ir svarīgs?

 

— Zināšanas un izpratne par bērna vidi, tās stipro un vājo pušu atpazīšana nodrošina bērna attīstību un aizsārdzību.

— Darbs ar ģimenēm un kopienām nodrošina spējas veidot atbalstošu, aizsargājošu un cieņpilnu vidi.

 

6) NEKAITĒŠANAS PRINCIPS

 

KĀ IZPAUŽAS ŠIS PRINCIPS?

 

— Nekaitēšanas princips nozīmērīcības izvērtēšanu pirms tās realizēšanas, lai pārliecinātos, ka bernam netiks nodarīts nekāds kaitējums.

 

Kāpēc šis princips ir svarīgs?

 

— Iejaukšanās, pat labi domāta, noteiktās situācijās var arī kaitēt.

— Piemēram, viegli ievainojamu bērnu ievietojot institūcijā, viņu var pakļaut vārdarbības riskam.

— Ikviena iejaukšanās kādā situacijā ietekmē šo situāciju - tas var būt gan pozitīvi, gan negatīvi.

 

Kad šis princips irjāievēro?

 

— Nekaitēšanas princips jāpielieto gadījumos, kad jāizlemj par iejaukšanos ar iespējamu kaitējumu un mazu iespēju uz labāku rezultātu.

 

 

 

Agresīvs bērns iestādē - ko darīt?

Sarunas par bērniem un vecākiem

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) piedāvā klausītājiem un skatītājiem jaunu informācijas kanālu – podkāstus “Sarunas par bērniem un vecākiem”. Podkāsti tiks veidoti, lai operatīvi reaģētu uz aktuālajiem jautājumiem, vienkāršas un atraktīvas sarunas veidā skatot tēmas, kas ir būtiskas gan bērniem, gan vecākiem un speciālistiem, kas ikdienā strādā šajā jomā.

VBTAI aicina iepazīties ar pirmajiem diviem podkāsta “Sarunas par bērniem un vecākiem” izlaidumiem. Pirmais no tiem veltīts tēvu problemātikai, un tajā skatīti aktuālie jautājumi, kurus uzdeva zvanītāji Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 psihologiem septembra nogalē notikušās akcijas laikā. Par to, kas rūp mūsdienu tēviem, kas tiem sagādā raizes, kas liek kļūt labākiem un kas dod patiesu prieku un gandarījumu, podkāstā stāsta klīniskā psiholoģe, psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte.

Podkāsta otrajā sarunā tiekamies ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra klīnisko un veselības psihologu pārraudzībā Jāni Lapu. Sarunas tēma vienlaikus gan ļoti smaga, gan vajadzīga un iedvesmojoša - bērnu un pusaudžu garīgā veselība un grūtības, ar kurām ikdienā saskaras šī sabiedrības daļa.

Ar podkāstiem var iepazīties inspekcijas mājaslapā, sadaļā https://www.bti.gov.lv/lv/galerijas, kā arī inspekcijas lapā resursā Youtube: https://www.youtube.com/user/vbtai.

Kā risināt domstarpīgas - algoritmi vecākiem un speciālistiem

VAI DARI VISU, LAI NODROŠINĀTU BĒRNA TIESĪBU UN PIENĀKUMU IEVĒROŠANU?

 

Lai pārliecinātos, ka pirmsskolas iestāde dara visu nepieciešamo bērna interesēs, darbiniekiem regulāri jāuzdod sev kontroljautājumi.

 

Vai tas, ko mēs darām, veicina bērnu tiesību īstenošanu?

Vai tas, ko mēs darām, dažkārt nekaitē bērnam?

Vai mēs savā darbībā iesaistām tos, kuru labā darbojamies – pašus bērnus?

Vai viss, ko mēs darām ir bērna labākajās interesēs gan šobrīd, gan ilgtermiņā?

Vai problēmas risinājumu balstām uz bērna un ģimenes stiprajām pusēm vai tikai uz mums pieejamajiem resursiem?

Aktuāli par bērnu tiesībām

Aizsardzība pret vardarbību

Krīzes intervences komanda

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Krīzes intervences komanda jeb Krīzes komanda ir speciāli apmācīta profesionāļu grupa psiholoģiskās palīdzības sniegšanai krīzes situācijās. Tā var sniegt operatīvu psiholoģisko palīdzību īpaši smagu negadījumu vai traģēdiju reizēs.

Krīzes intervences komanda izveidota 2009. gadā.

Krīzes intervence ir metode, kas ļauj runāt par pieredzēto un izpaust spēcīgas jūtas.

 

Īpaši svarīga un nepieciešama krīzes komandas palīdzība ir gadījumos, kad bērns smagi cietis vai gājis bojā. Tas ietekmē ne tikai mirušā ģimeni, bet arī skolas darbiniekus un skolēnus, kā arī notikušā aculieciniekus.

 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Krīzes intervences komandas speciālisti

 

  • sniedz bezmaksas psiholoģisko atbalstu krīzē nonākušajiem bērniem, viņu vecākiem, kā arī iestādes darbiniekiem
  • izbrauc un sniedz operatīvu profesionālu palīdzību un atbalstu krīzes situācijā bērniem, iestādes darbiniekiem un vecākiem
  • atvieglo krīzes simptomus, stabilizē cietušo un aculiecinieku emocionālo stāvokli
  • sniedz atbalstu cietušajiem un aculieciniekiem, kā arī mudina saņemt tālāku palīdzību

 

  • sagatavo ieteikumus turpmākajai darbībai situācijas uzlabošanai

 

 

Krīzes situācijas ir

 

  • ārkārtas gadījumi (nelaimes gadījumi, vardarbīgi konflikti, noziedzīgi nodarījumi), kuru rezultātā jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība vai policija
  • pašnāvība vai nāve
  • nelaimes gadījumi, kas būtiski izmainījuši psiholoģisko klimatu un nav pārvarami ar esošajiem resursiem

 

Saņemot profesionālu palīdzību, krīzi var pārvarēt ātrāk un veiksmīgāk. Krīzes situācijā jāizvērtē esošie resursi krīzes situācijas pārvarēšanai un jāizlemj par papildus palīdzības dienestu un Krīzes intervences komandas iesaistīšanu.

 

 

Krīzes situācijā ziņojiet un saņemiet palīdzību, zvanot uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālruni 116111 (zvans bez maksas).

 

Pedagoga, vadītāja un citu darbinieku rīcība vardarbības pret bērnu gadījumā

1.      Kas ir vardarbība pret bērnu?

Termins – vardarbība – skaidrots Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nosakot, ka vardarbība ir visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, nolaidība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu (1.panta 9.1 apakšpunkts).

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto tiek izdalīti četri vardarbības pret bērnu veidi, tas ir:

ü  seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu (1.panta 10.apakšpunkts);

ü  fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai (1.panta 11.apakšpunkts);

ü  emocionāla vardarbība — bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai) (1.panta 12.apakšpunkts);

ü  vecāku nolaidība — bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana (1.panta 13.apakšpunkts).

Gan starptautiska līmeņa, gan nacionāla līmeņa normatīvajos aktos noteikts, ka bērns ir aizsargājams no vardarbības.

Pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9.panta otrā daļa).

Dalībvalstis veic visus attiecīgos likumdošanas, administratīvos, sociālos un izglītošanas pasākumus, lai ikvienu bērnu aizsargātu pret fizisku vai psiholoģisku vardarbību, miesas bojājumiem vai nežēlīgu, nevērīgu vai nolaidīgu izturēšanos, sliktu izturēšanos vai ekspluatāciju, tostarp pret seksuālu vardarbību, kamēr viņš ir vecāku, aizbildņu vai jebkuras citas par bērnu atbildīgas personas aprūpē (Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas 19.panta pirmā daļa).

Par vardarbību pret bērnu, par bērna pamudināšanu vai piespiešanu piedalīties seksuālās darbībās, par bērna izmantošanu vai iesaistīšanu prostitūcijā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 51.panta pirmā daļa).

2.      Vardarbība pret bērnu mācību iestādē

Ņemot vērā, ka bērnu iestādē vienkopus satiekas bērni, kuriem katram ir sava pieredze, kas saistīta ar bērna audzināšanu ģimenē, tāpat bērni mēdz būt atšķirīgi gan pēc rakstura, interesēm, gan veselības stāvokļa, nevar izslēgt, ka starp bērniem radīsies konflikti, tajā skaitā ar vardarbīgu to risināšanas veidu.

Papildus, ņemot vērā, ka bērni mācūbu iestādē uzturas visas dienas garumā un to laikā izveido attiecības ar darbiniekiem darbiniekiem, pastāv iespēja, ka bērni darbiniekos saskatīs uzticības personu un dalīsies personīgos pārdzīvojumos, tajā skaitā ar piedzīvoto vardarbību, ģimenē, izglītības iestādē u.c. Vienlaikus jāatceras, ka atsevišķos gadījumos, iespējams, bērns pats nesniegs nekādu informāciju par piedzīvoto vardarbību, taču par to var liecināt acīmredzamas pazīmes – piemēram, hematomas uz bērna ķermeņa.

Tāpat mēdz būt situācijas, kad robežas darbā ar bērniem pārkāpj iestādes darbinieki, izturoties pret bērniem vardarbīgi un līdz ar to prettiesiski.

Turpmāk tiks apskatīts katrs no iepriekš minētajiem gadījumiem un iestādes organizētāja, vadītāja un darbinieku nepieciešamā rīcība situācijas risināšanai. Būtiski atcerēties, ka vadītājs ir atbildīgs par iestādes darba organizēšanu, kā arī darbības laikā nodrošina dalībnieku drošību saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta pirmajā daļā noteikts, ka bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, šo iestāžu vadītāji un darbinieki, bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, personas, kuras minētajās iestādēs un pasākumos veic brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar šīm iestādēm noslēgto vienošanos sniedz pakalpojumu, ir atbildīgas par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.Attiecībā uz iestādes vadītāja atbildību papildus noteikts, ka vadītājsnodrošina dalībnieku drošību, veselības un dzīvības aizsardzību, kā arī dalībnieku tiesību un interešu ievērošanu.

Ņemot vērā minēto, vadītājs un darbinieki ir atbildīgi, lai bērni iestādes darbības laikā būtu drošībā un situācijā, kad kāda bērna drošība ir apdraudēta, tā nekavējoties tiktu risināta.

SVARĪGI! vadītājam un darbiniekiem regulāri pārrunāt rīcību vardarbības pret bērnu gadījumā, kā arī aktualizēt vardarbības pret bērnu pazīmes, lai tās tiktu pamanītas un sekotu atbilstoša rīcība. Izglītojoši materiāli par to, kā atpazīt vardarbību pret bērnu, pieejami arī interneta vietnēs, piemēram, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājas lapā - https://uzticibastalrunis.lv/

2.1.Vardarbība pret bērnu iestādē starp vienaudžiem

Kā jau iepriekš tika norādīts, mācību iestādē vienkopus satiekas dažāda rakstura bērni, kuriem katram ir sava pieredze un citas individuālās īpatnības, līdz ar to nevar izslēgt, ka starp bērniem radīsies konflikti, tajā skaitā ar vardarbīgu to risināšanas veidu. Mēdz būt situācijas, kad bērni viens otru apsaukā aizskarošos vārdos, aizskar fiziski, piemēram, sitot, grūstot, kniebjot, tāpat arī ķircina, piemēram, slēpjot cita bērna personīgās mantas, bojājot tās. Vienlaikus mēdz būt situācijas, kad bērnam ir novērojama seksualizēta uzvedība, piemēram, bērns atkailina dzimumorgānus, aiztiek citu bērnu dzimumorgānus.

Vadītājam ir jānodrošina iestādes iekšējās kārtības noteikumu izstrāde. Minētajos noteikumos norāda dalībnieku tiesības, pienākumus, atbildību un citus būtiskus jautājumus, kas jāievēro  darbiniekiem un dalībniekiem, atrodoties iestādē.

Prakse liecina, ka bērnu savstarpējo attiecību problēmas var būt viens no būtiskākajiem problēmjautājumiem, ar kuriem nākas saskarties vadītājam un darbiniekiem mācību iestādes darbības laikā, līdz ar to, izstrādājot iekšējās kārtības noteikumus, būtiski dalībnieku pienākumos iekļaut nepieciešamību ievērot sabiedrībā pieņemtos uzvedības noteikumus un ar cieņu izturēties pret citiem bērniem, vadītāju un darbiniekiem, saskarsmē neizmantojot vardarbīgas, cietsirdīgas metodes, kā arī noteikt bērna rīcību, ja viņš kādas personas darbībā saskata draudus savai vai citu personu drošībai. Tāpat iekšējās kārtības noteikumos nepieciešams noteikt kārtību, kā tiek izskatīti gadījumi un kāda atbildība tiek piemērota, ja bērns iekšējās kārtības noteikumus pārkāpis. Tādējādi bērni būs informēti par savas rīcības sagaidāmajām sekām, kā arī izstrādātā kārtība būs pamats vadītājam un darbiniekiem rīkoties konsekventi gadījumos, kad bērns iekšējās kārtības noteikumus pārkāpis. Jāatceras, vadītājs pirms darbības uzsākšanas iepazīstina darbiniekus ar darba kārtības noteikumiem, iekšējās kārtības noteikumiem un drošības noteikumiem (tai skaitā darba drošības un ugunsdrošības noteikumiem), veicot par to ierakstu žurnālā, un ir atbildīgs par minēto noteikumu ievērošanu.

Kādas sekas paredzēt bērna rīcībai gadījumā, ja viņš pārkāpis iekšējās kārtības noteikumus?

ü  Pārrunas ar pedagogu, vadītāju;

ü  Apņemšanās ar pedagogu par tālāko uzvedību;

ü  Bērna vecāku/ likumisko pārstāvju uzaicināšana uz pārrunām klātienē;

ü  Brīdinājums par bērna atskaitīšanu no iestādes;

ü  Bērna atskaitīšana.

Iepriekš minētais norādīts kā piemēri rīcībai gadījumos, kad bērns pārkāpis iekšējās kārtības noteikumus – atkarībā no iestādes specifikas var tikt piemērotas arī citas sekas, tomēr jāatceras, ka pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, kā arī piemērojamās sekas nedrīkst aizskart viņa cieņu un godu.

Papildus nepieciešams noteikt, kurš no darbiniekiem veic minētās darbības, piemēram, kurš pieprasa bērnam paskaidrojumu, kurš ir tiesīgs bērna vecākiem izteikt brīdinājumu par bērna atskaitīšanu no iestādes, lai izvairītos no situācijām, ka par vienu un to pašu pārkāpumu bērns un vecāki paskaidro gan audzinātājam, gan vadītājam vai saņem divus brīdinājumus. Vienlaikus jāatceras, ka par katru bērna pārkāpumu nepieciešams informēt arī bērna vecākus/ likumiskos pārstāvjus, tajā skaitā par bērnam izteiktajiem brīdinājumiem.

Izskatot bērna veiktos iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumus, būtiski rīkoties secīgi, vienlīdzīgi un samērīgi, piemēram, noskaidrot arī citu situācijā iesaistīto bērnu un darbinieku viedokli, lai varētu taisnīgi izvērtēt pārkāpuma apstākļus. Prioritāri darbā ar bērniem ir veikt audzinoša rakstura pārrunas, lai bērns izprot savu neatbilstošo rīcību un turpmāk to nepieļauj. Uzklausot bērna/bērnu viedokli par notikušo konfliktu, būs vieglāk izprast arī konflikta cēloni, iespējams, konflikti rodas starp diviem bērniem, kuri atrodas  vienā vietā, taču raksturā ir ļoti atšķirīgi. Minētajā gadījumā risinājums var būt grupas maiņa.

Pirms bērna uzņemšanas iestādē vadītājs slēdz rakstisku līgumu ar likumisko pārstāvi. Līgumā nosaka dalībnieka, likumiskā pārstāvja un organizētāja tiesības un pienākumus. Papilduspirms vadītājs iepazīstina bērna likumisko pārstāvi ar iestādes iekšējās kārtības noteikumiem. Tādējādi, iekļaujot līgumā un iekšējās kārtības noteikumos, kādas sekas var sagaidīt, ja bērns neievēro noteikumus, gan bērns, gan bērna vecāki/ likumiskie pārstāvji būs informēti par to un nebūs pamata iebildumiem, ja, piemēram, par sistemātisku un/vai rupju noteikumu pārkāpšanu bērns tiks atskaitīts.

SVARĪGI! Ņemot vērā, ka pirmsskolas izglītība ir maksas pakalpojums, būtu nepieciešams līgumā paredzēt finansiālās sekas, ja tā tiek pārtraukta, kā arī strīdu starp organizētāju un bērna likumiskajiem pārstāvjiem izšķiršanas kārtību.

Vadītājs nekavējoties informē bērna likumiskos pārstāvjus un atbildīgās institūcijas, ja ir apdraudēta bērnu drošība, veselība vai dzīvība. No minētā izriet, ka par katru bērna apdraudējumu, ko bērns veic pats vai pret viņu vērš kāds cits, darbiniekiem jāinformē nometnes vadītājs, kas informāciju tālāk nodod bērna vecākiem/ likumiskajiem pārstāvjiem un atbildīgajām institūcijām.

Papildus visos gadījumos jāvērtē, vai situācijā iesaistītajiem bērniem nav nepieciešama nekavējoša medicīniskā vai cita veida palīdzība.

SVARĪGI! Jau sākumposmā informēt bērnus, ka problēmsituāciju gadījumos viņiem nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie iestādes darbiniekiem. Pat tad, ja bērni nevēršas pēc palīdzības, bet vadītājam vai darbiniekiem ir aizdomas par iespējamiem konfliktiem starp bērniem, noteikti veicamas individuālas pārrunas ar bērniem vai bērnu aptauja, lai noskaidrotu situāciju un iesaistītos tās risināšanā.

 

2.2. iestādes darbinieka vardarbība pret bērnu

2.2.1 darbinieka fiziska vai emocionāla vardarbība pret bērnu

Darbinieka vardarbība pret bērnu, piemēram, var izpausties kā sišana bērnam pa dažādām ķermeņa vietām vai ar konkrētiem priekšmetiem, bērna purināšana, bērna raušana aiz auss, bērna apsaukāšana, ņirgāšanās par bērnu u.c.

Par vardarbību pret bērnu personu var saukt pie administratīvās atbildības, to nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 pants – par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro, savukārt par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai tās izdarījušas valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki, uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit euro.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss arī nosaka atbildīgās institūcijas, kas var izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu.

Gadījumā, ja mācību iestāde ir valsts vai pašvaldības, tad administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas kompetencē (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 236.12 pants).

Savukārt, ja pārkāpumu izdarar fiziskā persona vai juridiskā persona, kas nav valsts vai pašvaldības institūcija, tad administratīvā pārkāpuma protokolu personai par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu var sastādīt Valsts policija (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 247.panta trešā daļa), savukārt administratīvā pārkāpuma lietu izskatīs pašvaldības administratīvā komisija (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 210.panta pirmā daļa).

Kā rīkoties darbiniekam, ja novērots vai saņemta informācija, ka kāds darbinieks pret bērnu izturējies fiziski vai emocionāli vardarbīgi?

ü  Ja nepieciešams, nekavējoties organizēt cietušajam bērnam medicīnisko vai cita veida palīdzību;

ü  Par notikušo nekavējoties informēt iestādes vadītāju (ja novērots vai saņemta informācija, ka vadītājs pret bērnu izturējies fiziski vai emocionāli vardarbīgi, par notikušo nekavējoties informēt iestādes dibinātāju, nekavējoties informēt atbildīgās institūcijas, kas var izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, kā arī bērna vecākus/likumiskos pārstāvjus).

Kā rīkoties vadītājam, ja novērots vai saņemta informācija, ka darbinieks pret bērnu izturējies fiziski vai emocionāli vardarbīgi?

ü  Ja nepieciešams (un ja palīdzība vēl nav sniegta), nekavējoties organizēt cietušajam bērnam medicīnisko vai cita veida palīdzību;

ü  Veikt pārrunas, kuru saturu rakstveidā fiksēt, vai pieprasīt rakstveida paskaidrojumu no, iespējams, cietušā bērna par notikušo;

ü  Veikt pārrunas, kuru saturu rakstveidā fiksēt, vai pieprasīt rakstveida paskaidrojumu no darbinieka par notikušo;

ü  Veikt pārrunas, kuru saturu rakstveidā fiksēt, vai pieprasīt rakstveida paskaidrojumu no situācijas iespējamajiem lieciniekiem – citiem darbiniekiem un bērniem par notikušo;

ü  Situācijā, ja saņemtā informācija liecina, ka darbinieks, iespējams, izturējies pret bērnu fiziski vai emocionāli vardarbīgi, informēt atbildīgās institūcijas, tas ir, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts policiju. Klāt pievienot sarunu protokolu, paskaidrojumu kopijas (ja tas ir iespējams, pretējā gadījumā tos būs nepieciešams uzrādīt, kad atbildīgās institūcijas uzsāks izskatīt lietu);

ü  Papildus vadītājam par radušos situāciju jāinformē dibinātāju, kā arī iesaistīto bērnu vecāki/ likumiskie pārstāvji.

SVARĪGI! vadītājs nav tiesīgs piemērot darbiniekam atbildību (piemēram, tikai disciplināro atbildību) par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu, jo par minēto paredzēta administratīvā atbildība.

Kā rīkotie, ja novērots vai saņemta informācija, ka vadītājs vai darbinieks pret bērnu izturējies fiziski vai emocionāli vardarbīgi?

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta septītā daļa nosaka, ja ir pamatotas aizdomas vai iestādes vadītāja, darba devēja vai pasākuma organizatora rīcībā ir informācija par to, minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus vai pret tām uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu,  vai uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, iestādes vadītājs, darba devējs vai pasākuma organizators nodrošina, ka attiecīgie darbinieki tiek atstādināti no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai un izvērtēšanai vai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā. Minētais norāda uz nepieciešamību atstādināt darbinieku vai vadītāju no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai un izvērtēšanai.

            Jāatceras, ka praksē var būt gadījumi, kad darbinieka nodarījums bērnam ir smagāks par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 pantā noteikto pārkāpumu, piemēram, spēcīgs sitiens bērnam pa galvu, kā rezultātā iestājies smadzeņu satricinājums, bērna raušana un vilkšana aiz matiem, kā rezultātā daļa matu bērnam ir izrauti. Minētajos gadījumos atbildīgo institūciju pienākums ir izvērtēt, vai darbinieku var saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.2 pantu par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai pēc Krimināllikuma 174.panta par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgo.

SVARĪGI! vadītāja (vai atsevišķos gadījumos – dibinātāja) pienākums ir informēt par darbinieka vardarbību pret bērnu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju vai Valsts policiju, savukārt izvērtēt konkrēto pārkāpumu un nepieciešamības gadījumā pārsūtīt lietu pēc piekritības ir atbildīgo institūciju kompetencē.

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 11.apakšpunktā noteikto fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai. Līdz ar to arī darbinieka smēķēšana bērna klātbūtnē vērtējama kā fiziska vardarbība pret bērnu un ir prettiesiska.

 

2.2.2. darbinieka seksuāla vardarbība pret bērnu Par seksuālu vardarbību pret bērnu atbildība noteikta Krimināllikuma XVI nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību”, ietverot gan atbildību par izvarošanu, seksuālu vardarbību, seksuāla rakstura darbībām ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, pavešanu netiklībā, pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās u.c.

Kā rīkoties darbiniekam, ja novērots vai saņemta informācija, ka kāds darbinieks pret bērnu izturējies seksuāli vardarbīgi?

ü  Ja nepieciešams, nekavējoties organizēt cietušajam bērnam medicīnisko vai cita veida palīdzību;

ü  Par notikušo nekavējoties informēt vadītāju (ja novērots vai saņemta informācija, ka vadītājs pret bērnu izturējies seksuāli vardarbīgi, par notikušo nekavējoties informēt dibinātāju, savukārt, Valsts policiju, kas var uzsākt kriminālprocesu, kā arī bērna vecākus/likumiskos pārstāvjus).

Kā rīkoties vadītājam, ja novērots vai saņemta informācija, ka darbinieks pret bērnu izturējies seksuāli vardarbīgi?

ü  Ja nepieciešams (un ja palīdzība vēl nav sniegta), nekavējoties organizēt cietušajam bērnam medicīnisko vai cita veida palīdzību;

ü  Informēt Valsts policiju par iespējamo noziedzīgo nodarījumu pret bērnu;

ü  Papildus vadītājam par radušos situāciju jāinformē dibinātājs, kā arī iesaistīto bērnu vecāki/ likumiskie pārstāvji.

SVARĪGI! vadītājs nav tiesīgs piemērot darbiniekam atbildību (piemēram, tikai disciplināro atbildību) par seksuālu vardarbību pret bērnu, jo par minēto paredzēta kriminālatbildība.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta septītā daļa nosaka, ja ir pamatotas aizdomas vai iestādes vadītāja, darba devēja vai pasākuma organizatora rīcībā ir informācija par to, ka šā panta piektajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus vai pret tām uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu, kas minēts šā panta piektajā un sestajā daļā, vai uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par šā panta sestajā daļā minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, iestādes vadītājs, darba devējs vai pasākuma organizators nodrošina, ka attiecīgie darbinieki tiek atstādināti no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai un izvērtēšanai vai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā. Minētais norāda uz nepieciešamību atstādināt darbinieku vai nometnes vadītāju no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai un izvērtēšanai vai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā.

2.2.3. Kā pirms darbības pārbaudīt darbinieku, vai viņš līdz šim nav bijis sodīts par vardarbību pret bērnu?

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta trešajā daļā noteikto, pieņemot darbā vadītājus un darbiniekus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, darba devēja pienākums ir pieprasīt informāciju par šo personu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta ceturtā daļa nosaka, ka bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu, kurās uzturas bērni, vadītāju un darba devēju, kā arī pasākumu organizatoru, individuālo komersantu, komercsabiedrības vadītāju un brīvprātīgā darba organizatoru pienākums ir nodrošināt, ka pasākuma organizēšanā piedalās un iestādē pienākumus pilda personas, kuras atbilst šajā pantā izvirzītajām prasībām. Lai persona varētu pildīt pienākumus iestādē vai piedalīties pasākumu organizēšanā, pasākumu organizatora vai iestādes vadītāja pienākums ir pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par personas atbilstību šā panta piektajā un sestajā daļā minētajām prasībām, kā arī šīs ziņas atkārtoti pārbaudīt ne retāk kā reizi gadā. Par iestādes vadītāju minētās ziņas pieprasa darba devējs.

Gadījumā, ja tiek saņemta informācija no Sodu reģistra, ka persona sodīta:

ü  par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

ü  par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

vai personai

ü  tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus,

persona nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus (izņemot personas, kuras sniedz vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot) bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta piektā daļa).

Savukārt, ja no Sodu reģistra tiek saņemta informācija, ka persona sodīta par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 167.2, 172., 172.1, 172.2, 172.3, 172.4, 172.5 un 173.pantā minēto administratīvo pārkāpumu vai par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas nav minēts šā panta piektās daļas 1. un 2.punktā, iestādes vadītājam, darba devējam (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizatoram ir pienākums izvērtēt, vai persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību. Ja tā neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību, iestādes vadītājs, darba devējs (par iestādes vadītāju) vai pasākuma organizators atļauj personai strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar šīm iestādēm vai pasākumu organizatoriem noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus.

Minētais attiecas arī uz gadījumiem, kad persona administratīvi sodīta par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 panta vai par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.2 panta.

 

 

 

3. Vardarbība pret bērnu ārpus iestādes, kas konstatēta darbības laikā

3.1.Vardarbība pret bērnu ģimenē

Ņemot vērā, ka bērni mācību iestādē uzturas vairākas dienas un to laikā izveido attiecības ar darbiniekiem, pastāv iespēja, ka bērni darbiniekos saskatīs uzticības personu un dalīsies personīgos pārdzīvojumos, tajā skaitā ar piedzīvoto, kā arī atsevišķos gadījumos par vardarbību pret bērnu var liecināt acīmredzamas pazīmes – piemēram, hematomas uz bērna ķermeņa.

Jāatceras, ka bērna vecākus/ likumiskos pārstāvjus tāpat kā jebkuru citu personu var saukt pie administratīvās vai kriminālās atbildības par vardarbību pret bērnu. Papildus vecāku/ likumisko pārstāvju rīcību izvērtē bāriņtiesa, vai bērns var turpināt uzturēties ģimenē.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 17.panta 1. un 2.punktā noteikto bāriņtiesa aizstāv bērna vai aizgādnībā esošās personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības, kā arī izskata iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību. Bāriņtiesa lemj par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, ja ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ); vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu (Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmā daļa).

Kā rīkoties darbiniekam, ja novērots vai saņemta informācija, ka pret bērnu

ģimenē izturas vardarbīgi?

ü  Ja nepieciešams, nekavējoties organizēt cietušajam bērnam medicīnisko vai cita veida palīdzību;

ü  Par notikušo nekavējoties informēt iestādes vadītāju.

Kā rīkoties vadītājam, ja novērots vai saņemta informācija, ka pret bērnu ģimenē izturas vardarbīgi?

ü  Ja nepieciešams (un ja palīdzība vēl nav sniegta), nekavējoties organizēt cietušajam bērnam medicīnisko vai cita veida palīdzību;

ü  Veikt pārrunas, kuru saturu rakstveidā fiksēt, ar, iespējams, cietušo bērnu par notikušo;

ü  Par iespējamu vardarbību bērna ģimenē informēt bērna dzīvesvietas bāriņtiesu un/vai Valsts policiju, klāt pievienojot, ja tas ir iespējams, sarunu protokolu kopijas (jāatceras, ka atšķirībā no bāriņtiesas Valsts policija strādā visu diennakti un arī brīvdienās);

ü  Papildus vadītājam par radušos situāciju jāinformē dibinātājs;

ü  Sadarboties ar bāriņtiesu un Valsts policiju, lai saņemtu informāciju, vai un cik daudz informācijas var sniegt bērna vecākiem/ likumiskajiem pārstāvjiem; vai bērns pēc iestādes var doties atpakaļ uz ģimeni vai bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu bērna vecākiem un nogādās bērnu citā drošā vietā.

SVARĪGI! Arī novērojot vai saņemot informāciju, ka bērns ģimenē ne vienmēr tiek nodrošināts ar ēdienu, viņam trūkst apģērba, vecāki/ likumiskie pārstāvji atstāj bērnu vienu bez uzraudzības un aprūpes, minēto informāciju nedrīkst atstāt bez ievērības. Nepieciešams pārrunāt saņemto informāciju ar bērna vecākiem/ likumiskajiem pārstāvjiem un/vai informēt pašvaldības, kurā dzīvo ģimene, sociālo dienestu, kas var pārbaudīt situāciju ģimenē un nepieciešamības gadījumā sniegt palīdzību. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11.panta 1. un 2.apakšpunktā noteikto pašvaldības sociālā dienesta uzdevums ir veikt sociālo darbu ar personām, ģimenēm un personu grupām, kā arī sniegt sociālos pakalpojumus vai organizēt to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams.

3.2.Vardarbība pret bērnu ārpus ģimenes (piemēram, sabiedriskās vietās u.c.)

Var būt situācija, ka bērns dalās ar piedzīvoto arī ārpus ģimenes, piemēram, informē par piedzīvoto vardarbību pret viņu no kaimiņu, kaimiņu bērnu puses u.c.

Kā rīkoties darbiniekam, ja novērots vai saņemta informācija, ka pret bērnu

ārpus ģimenes izturas vardarbīgi?

ü  Ja nepieciešams, nekavējoties organizēt cietušajam bērnam medicīnisko vai cita veida palīdzību;

ü  Par notikušo nekavējoties informēt vadītāju.

Kā rīkoties vadītājam, ja novērots vai saņemta informācija, ka pret bērnu ārpus ģimenes izturas vardarbīgi?

ü  Ja nepieciešams (un ja palīdzība vēl nav sniegta), nekavējoties organizēt cietušajam bērnam medicīnisko vai cita veida palīdzību;

ü  Veikt pārrunas, kuru saturu rakstveidā fiksēt, ar, iespējams, cietušo bērnu par notikušo;

ü  Par iespējamu vardarbību pret bērnu ārpus ģimenes informēt bērna vecākus/ likumiskos pārstāvjus;

ü  Par iespējamu vardarbību pret bērnu ārpus ģimenes informēt Valsts policiju, klāt pievienojot, ja tas ir iespējams, sarunu protokolu kopijas;

ü  Papildus vadītājam par radušos situāciju jāinformē dibinātājs.

 

4. Atbildība par situāciju, kas saistītas ar vardarbību pret bērnu, nerisināšanu

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.Veselības aprūpes, pedagoģiskie, sociālās sfēras vai policijas darbinieki, kā arī vēlētas valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām kļuvis zināms par bērna tiesību pārkāpšanu un kuras par to nav ziņojušas minētajām institūcijām, par neziņošanu saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Jāatceras, ka bērnu drošības nodrošināšana, kā arī veselības un dzīvības aizsardzība ir viens no bērnu nometņu darbības pamatnoteikumiem.

Izmantotie normatīvie akti un citi informācijas avoti

Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencija (pieejama: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1150)

Bāriņtiesu likums (pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=139369)

Bērnu tiesību aizsardzības likums (pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=49096)

Krimināllikums(pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=88966)

 

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums (pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=68488)

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājas lapa (pieejama: https://www.bti.gov.lv/lv

Vadlīnijas izglītības iestādēm bērnu tiesību aizsardzības jautājumos

Vadlīnijas ģimenēm bērnu tiesību aizsardzības jautājumos

Bērnu uzvedības traucējumi un tiesības uz izglītību drošā vidē

Artis Žeigurs  pediatrs, Bernuarsts.lv

Kad mācībās vienlaikus piedalās veselie un īpašie bērni

"Kāpēc bērnu ārstam rakstīt par izglītības organizācijas trūkumiem? Neveiksmīga izglītības organizācija noved pie tā, ka bērni atpaliek attīstībā un rada vai gūst traumas. Tas ir nepieņemami, jo ir novēršami.

Vai to var novērst, nemainot izglītības organizācijas kārtību? Manuprāt, nē. Pieņemu, ka pedagogi zina, kādi apstākļi būtu nepieciešami, lai labāk mācītu bērnus ar uzvedības traucējumiem, jo viņi to praktiski dara. Pieņemu, ka ierēdņi, kuru pienākums ir censties nodrošināt pedagogiem nepieciešamos apstākļus, to nezina, jo viņu pēdējo gadu reformas apgrūtina visu bērnu apmācību un bērnu traumatisms aug. Pieņemu, ka daļa vecāku, kurus bērni komandē lielveikalā un kuru bērni trokšņo vai skraida izrādes laikā operā, nezina, kā bērnu sagatavot izglītības sistēmai.

Lai ierēdņi un palaidņu vecāki uzzinātu, vēlos rosināt publisku diskusiju par bērnu ar uzvedības traucējumiem apmācību.

Daži piemēri no dzīves, kas raksturo stāvokli

Bērns ar īpašām vajadzībām un uzvedības traucējumiem, kā mājās pieradis, kā mamma skaidro, ''jokojot, netīšām'' iekož blakussēdētājam. Citā reizē ''jokojot, netīšām'', sviežot ar zābaku, draudziņam pārsit degunu tā, ka asiņošanas dēļ jāmeklē palīdzība. Ja saskaras ar ierobežojumiem, piemēram, negrib krāsot uz papīra, grib krāsot galdu, – ''jokojot, netīšām'' sit pedagogam līdz zilumiem.

Pirmo klašu skolēns ar īpašām vajadzībām un uzvedības traucējumiem ''jokojot, netīšām'' met skolotājai ar somu. Skolotāja zaudē līdzsvaru, neveiksmīgi krīt un gūst smadzeņu satricinājumu.

Šādi un līdzīgi ir pacientu un paziņu stāsti. Man nav pamata tos apšaubīt.

Ja bērns ar īpašajām vajadzībām dara kādam pāri "jokojot un netīšām", vai tas ir pieļaujami? Vai tas vieno sabiedrību, liek bērniem ar īpašajām vajadzībām kļūt ieredzētākiem, labāk izprotamiem un pieņemtiem? Vai nedroša mācību vide bērniem dod kādu labumu? Manuprāt, nē.

Kāpēc bērni uzvedas "slikti"

Uzvedības traucējumus mēdz izraisīt impulsu kontroles traucējumi, kad bērns nespēj atturēties, piemēram, no vēlmes sviest kādam citam ar priekšmetu, tiklīdz tāda ideja rodas. Šādu bērnu nav daudz.

Lielai daļai bērnu uzvedības traucējumi rodas kā neveiksmīgas audzināšanas sekas, kad bērns spēj atturēties un medicīniskās komisijas priekšā arī atturas no sociāli nepieņemamas iegribas pārkāpt jebkuras robežas, bet, nonākot mācību vidē, kur viņam ir mazāk uzmanības, iesviež ar zābaku draudziņam, jo tas šķiet jautri. Tāds bērns parasti negrib pakļauties pedagoga vadībai un mācību procesa radītajiem saprātīgajiem ierobežojumiem. Piemēram, kamēr tu izkrāso zīmējumu, sēdi pie galda, neskrien apkārt ar krāsu trauciņu pa telpu, jo tu paklupsi un krāsa izlīs pa grīdu.

Visiem bērniem – gan veselajiem, gan ar īpašajām vajadzībām, ir tiesības uz izglītību. Un ikvienam bērniem ir tiesības saņemt izglītību drošā vidē.

Bēdas sākas tad, kad šīs tiesības neapdomīgas mācību procesa organizēšanas dēļ viena otru izslēdz.

 

Kā notiek dzīvē

Kad, piemēram, veselie bērni ar ūdenskrāsām zīmē kļavas lapu, kā priekšā rāda pedagogs, bērni ar domāšanas traucējumiem parasti garlaikojas un rāmi sēž, otu sažņauguši dūrē, vai, ja domāšanas traucējumi ir smagi, slepus ēd krāsu.

Bērni ar uzvedības traucējumiem rāmi sēž tikai līdz pirmajai impulsīvajai domai, piemēram, uzkrāsot blakus sēdētājam seju tā, kā mammai, kad viņa sapošas. Labi, ja ota uzreiz netrāpa acī. Tas, ka izlīst gan paša, gan blakussēdētāja ūdens un krāsu trauciņi, viņu neuztrauc.

Kad kāds bērns mēģina sevi izklaidēt, nodarot pāri blakussēdētājam, skolotājam viņš ir jāaptur, pirms rodas miesas bojājumi, jo skolotājs atbild par katra bērna drošību. Tāpēc palaidņus parasti mēdz sēdināt pirmajos solos. Bērns, manot ka skolotājs tuvojas, sapriecājas, jo saprot, ka bezjēdzīgā sēdēšana ar otām, vai šķērēm ir beigusies, jo sākas patiesa jautrība, spēlējot pazīstamo, labi saprotamo, tāpēc aizraujošo ''es mukšu, tu mēģini mani noķert'' spēli ar skolotāju, kura uzmanība šobrīd tik tiešām ir pievērsta viņam vienam. Un tas ir sevišķi patīkami, jo veseliem bērniem plānotā izglītības modelī skolotāja nedalītu uzmanību audzēknis saņem maz. Teorija vēsta, ka veseli bērni labprāt klausās jaunu stāstu, ja to saprot. Viņi arī viegli iegaumē to, kam pievērš uzmanību skolotājs, tāpēc individuāli daudz un ilgi skaidrot nav nepieciešams.

Bērns mūkot neparedz sekas, tāpēc viņš ir jānoķer, pirms skrienot cik spēka ap galdiem ar otu vai šķērēm rokā, gadās trauma. Jums man jātic, ka pat pieredzējušam pedagogam vienam ātri noķert pirmskolnieku nav viegli, bet jaunākā skolas vecuma bērnu ar īpašajām vajadzībām, kurš izturas kā parasts palaidnis, bet nemācās no savām kļūdām – diemžēl biežāk ir neiespējami.

Kad bērnu tiesības ir pārkāptas

Šādi tiek pārkāptas visu bērnu tiesības uz izglītību drošā vidē. Bērni, kam ir traucēta uztvere vai domāšana, bet nav uzvedības traucējumu, vispārējā izglītības sistēmā iemācās maz un parasti neapdraud citus. Tāpēc pārējie bērni var netraucēti apgūst zināšanas un prasmes, kas ļaus viņiem vēlāk konkurēt darba tirgū un caur nodokļiem nolīdzināt sabiedrības pieļauto netaisnību pret bērniem ar īpašajām vajadzībām. Gudrajiem un darbspējīgajiem ir jāuztur visi, arī izglītību neieguvušie darbnespējīgie klasesbiedri. Tāpēc vispārējās izglītības līmeni pazemināt nedrīkst.

Bērnu ar īpašajām vajadzībām tiesības uz izglītību tiek pārkāptas, jo šos bērnus vispārējās izglītības sistēmas ietvaros sekmīgi apmācīt nav iespējams. Jaunumus savā tempā viņi apgūs pēc stundām individuālās konsultācijās. Viņu mācību diena būs divtik gara, un pedagogiem ar viņiem būs divkāršs darbs. Vai pedagogiem arī maksās divreiz vairāk? Vai kādu tas interesē?

Šie bērni ir jāmāca individuāli, viņiem pielāgotā tempā un apjomā, ar atbilstoši pielāgotiem uzskates līdzekļiem. Viens speciālais pedagogs var individuāli sekmīgi apmācīt vienu bērnu ar īpašām vajadzībām. Tas ir laikietilpīgi, tāpēc dārgi, bet nepieciešami, jo samazina sabiedrības izdevumus, uzturot personu ar invaliditāti.

Bērnu sekmīga apmācība grupā prasa zināmu pašdisciplīnu. Bērniem ir atšķirīga spēja koncentrēties. Ja kāds stundas laikā sāk staigāt pa klasi, tad daļa audzēkņu ar uzmanības noturības traucējumiem viņam pievērš lielāku uzmanību, nekā skolotāja stāstītajam. Tas viņiem neļauj apgūt mācību vielu, tāpēc audzēkņu staigāšana pa klasi stundas laikā nav vēlama, bet bērniem ar uzvedības traucējumiem tā nešķiet. Viņi, saskaroties ar jebkuriem ierobežojumiem, bieži izturas neparedzami, destruktīvi un agresīvi, nepakļaujas pieaugušā vadībai. Tāpēc katram no viņiem ir nepieciešams asistents.

Tad, kad bērns pakļaujas impulsam, kas apdraud apkārtējos, traucē mācības, vai bojā inventāru, asistents viņu no tā centīsies atturēt. Viņš, atšķirībā no skolotāja, paspēs, jo būs blakus. Bērns, kurš nav mācīts vai nespēj pakļauties pieaugušā vadībai, ja tiek ierobežots kliedz, sit, kož vai svaida mantas, lai pievērstu savai iegribai uzmanību un nepieļautu ierobežojumus. Šāda izturēšanās var ilgt pat stundu un atkārtoties vairākas reizes dienā. Lai pārējie bērni varētu turpināt mācības, bērns, kurš atsakās vai nespēj pakļauties pieaugušo vadībai, ir jāizved no mācību telpas uz psihologa kabinetu, kur atrodas glābiņš – smilšu kaste ar cilvēku un zvēru modeļiem, kas parasti pārslēdz uzmanību un nomierina ikvienu.

Veicas, ja bērns piekrīt iet. Ja viņš nepiekrīt, tad spēcīgākiem bērniem ir vajadzīgi divi pieaugušie, kas bērnu saudzīgi ved katrs aiz savas rokas. Pat pirmsskolas vecuma bērnam, ja viņu ved, turot pie vienas rokas, kad viņš pretojas, krīt gar zemi vai cenšas izrauties, var palikt zilumi. Mācību vietā audzēknim, pedagogam vai asistentam iegūt miesas bojājumus nav pieļaujams. Tāpēc uz katru bērnu ar uzvedības traucējumiem ir jābūt diviem pieaugušajiem.

Ja asistents katram bērnam ir tikai viens, tad ar uzvedības traucējumiem klasē nedrīkstētu būt vairāk par vienu bērnu, lai skolotājs justos pārliecināts par situāciju arī tad, kad novērš skatu. Neviens nesitīs pa galvu, jo asistents bērnu ar uzvedības traucējumiem pieskatīs. Kad īpašais bērns sāks traucēt mācību procesu un apdraudēt sevi vai citus un asistentam radīsies grūtības viņu pierunāt atstāt klasi, skolotājs varēs palīdzēt, bērnu pieturot aiz otras rokas. Tas novērsīs iespēju ar brīvo roku sist asistentam, un spēks uz katru roku sadalīsies vienmērīgi. Kamēr audzinātāja un asistents nogādā bērnu ar uzvedības traucējumiem līdz psihologam, pārējos bērnus nedrīkst atstāt vienus, tāpēc ir jābūt vēl kādam brīvam pieaugušajam, ko pieaicināt palīgā.

Prakse un pūļa uzvedības pētījumi rāda, ja bērns, kurš noraida ierobežojumus, atrodas daudzu mierīgi sēdošu bērnu vidū, viņa vēlme skriet apsīkst. Un otrādi, ja bērni ar uzvedības traucējumiem ir divi vai vairāk – pēc pašreizējā ierēdņu plāna – līdz trīs katrā klasē, viņi cits citu ierosina un iedrošina pārkāpt robežas, un viņiem vēl piebiedrojas kāds, kurš citos apstākļos uzvestos mierīgi. Tāpēc mācības nenotiek, bet traumas notiek biežāk, kas nav pieļaujams.

Manuprāt, šī brīža prakse, kas nosaka, ka pirmsskolas izglītības iestādei uz audzēkņa piemērotības mācību iestādei atkārtotu izvērtēšanu un asistenta piešķiršanu ir jāgaida vairāki mēneši, ir nepieņemama. Gaidīšanas oficiālais pamatojums – vispirms ir jādod bērnam laiks adaptēties, varbūt tomēr kaut kā varēs iztikt bez asistenta, kas izmaksātu mazāk. Par pārējo bērnu tiesībām pārbaudes laikā mācīties drošā vidē neviens nav iedomājies.

Kas stāvokli labotu

Tā kā bērnu grupās ir daudz, tad gadījumā, kad pedagogs redz, ka bērnam ir uzvedības traucējumi, viņam kopā ar psihologu būtu jāsaņem asistents ne vēlāk kā divu nedēļu laikā, jo ir jāsaprot, ka šāds bērns pilnībā izjauc mācības pārējiem bērniem un apdraud drošību. Pēc trīs mēnešiem komisija var pārvērtēt asistenta nepieciešamību, ja pedagogs un psihologs atzīst, ka bērns ir labi iekļāvies grupā un pieņēmis iekšējās kārtības noteikumus, bez kuriem droša un sekmīga bērnu apmācība pēc pašreizējā modeļa nav iespējama.

Ja grupā ir paredzēti vairāki bērni ar uzvedības traucējumiem, tad uz katru no viņiem ir jābūt diviem asistentiem. Divi pieaugušie var saudzīgi ierobežot bērnu un ticami liecināt par notikušo skolas vadībai un izsauktajiem bērna vecākiem.

Ir jāsaprot, ka runājot ar medicīniski pedagoģisko komisiju, bērns izturas citādi nekā vienaudžu grupā. Viņš pieaugušo vidē ir piesardzīgāks, viņam ir pievērsta nedalīta uzmanība, tāpēc viņam uzmanība nav jāizcīna. Viņu lēni izjautā, pacietīgi uzklausa. Saruna nenotiek tā, kā darba apstākļi izglītības iestādē paredz – centies patstāvīgi izprast pedagoga stāstīto, saņem uzdevumu tūlītējai rīcībai kopā ar pārējiem. Pēc iespējas patstāvīgi izpildi. Ja ko nesaproti, gaidi, tev individuāli paskaidros pāris minūtēs. Ja tu nespēj saprast ātri, nāc uz konsultāciju pēc stundām, kad tev vienam skaidros lēni un tik ilgi, cik nepieciešams.

Skaidrs, ka pedagoga individuālu pievēršanos visātrāk var panākt, apdraudot citus bērnus Un viņu jau komisijā nav. Tāpēc komisijas vērtējums par bērna spēju mācīties grupā un izpildīt pieaugušā uzdevumus bieži izrādās kļūdains. Bērnam piemērotāko apmācību veidu – lēto kolektīvo vai dārgo individuālo – vislabāk var noteikt pedagogs, kurš ar bērnu diendienā strādā esošajos apstākļos. Ierēdņi, kuri izdomā izglītības kārtību, šos apstākļus, acīmredzot, nepārzina.

Nav pareiza šī brīža kārtība, kas pieļauj vecākiem atteikties no specializētas apmācības un pieprasīt bērnu izglītot vispārējā kārtībā. Tādējādi bērns nesaņem nepieciešamo individuālo apmācību. Tas ir pret bērna interesēm, kaut arī vecāki to, iespējams, nesaprot.
Kā vecāki varētu bērnam atvieglot iekļaušanos vispārējā izglītības sistēmā?

Pirms sūtīt bērnu izglītības iestādē, mājās iemāciet viņam piecas nepieciešamās prasmes:

1. Paņem, paskaties, bet, pirms ņem ko citu, šo noliec vietā. Tas novērsīs iespēju, ka mašīnas atslēgas būs jāmeklē miskastē. Un pirmsskolas izglītības iestādē bērni mazāk klups pār pamestām rotaļlietām. 20 hiperaktīvi un robežas nezinoši bērni piecās minūtēs var izbērt uz grīdas vairāk rotaļlietu nekā vienīgā auklīte stundas laikā salikt atpakaļ plauktos.

2. Kad tevi mamma vai pazīstams pieaugušais uzrunā un saka: "Beidz", tad ir jāpārtrauc darīt tas, ko tu šajā mirklī dari.

3. Kad tev mamma vai pazīstams pieaugušais – audzinātāja, skolotāja vai asistents – saka, ka ir jānāk un mierīgi jāpasēž blakus uz krēsla, lai nomierinātos, tad tā arī bez pretošanās ir jādara, tas novērsīs lieku stīvēšanos un nepieciešamību bērnu vest ārā no mācību telpas ar spēku, lai īstenotu pārējo bērnu tiesības uz izglītību. Sākt diskutēt varēsi, kad mierīgi sēdēsi blakus.

4. Ja vien nav draudu dzīvībai, mācību vidē neapmierinātību un dusmas ir pieņemami izrādīt tikai vārdiem. Strīdus izšķir, ja mamma vai pedagogs tai brīdī nav aizņemti. Pacieties, pagaidi, kad pieaugušais atbrīvosies, tad droši saki savu vajadzību.

5. Ēst, darboties ar šķērēm, krāsām, zīmuļiem un plastilīnu var tikai pie galda. Ja vairs negribi ēst, griezt vai krāsot, pats ej, bet ēdiens, šķēres un krāsas paliek.

Ierobežojumu noteikšana mājās

Šos pašus ierobežojumus nosakiet mājās un prasības atbalstiet ar pozitīvu attieksmi – kad bērns izpilda to, ko jūs viņam mācāt, ieprieciniet viņu. Stāstiet, kā viņš nupat ir saprātīgi rīkojies un paslavējiet, samīļojiet vai ieprieciniet ar kopīgu rotaļu, izlasītu stāstu vai paretam ar garšīgu cienastu, vai ko citu, kas tobrīd būtu piemērots un bērnam patīk.

Neļaujiet bērnam sevi vai kādu citu sist, kost, spārdīt vai grūstīt. Ja viņš to dara, stingri saņemiet aiz rokas un mierīgi sakiet: "Beidz". Neko vairāk nešķiet, lai bērns sajūt stāvokļa nopietnību un pieturot ierobežojiet viņu tik ilgi, līdz viņš sāk justies neomulīgi. Tad laidiet vaļā. Ja viņš dara to pašu, pieturiet mazliet ilgāk. Turpiniet, līdz bērns pārtrauc.

Ja jūs bērnam lūdzat kaut ko darīt, neatkārtojiet lūgumu vairāk kā vienu reizi. Otrajā reizē, vienlaikus ar laipni atkārtoto lūgumu, maigi ņemiet aiz rokas un dariet kopā. Slavējiet bērnu par to, ka viņš jūsu lūgumu ar jūsu atbalstu pilda. Tad bērns sāks jūsu teikto ievērot.

Nelūdziet, ja jūs pieļaujat, ka lūgums var netikt izpildīts, tā jūs zaudējat spēju bērnu labvēlīgi ietekmēt.

Jo vecāks bērns, jo ilgākus patstāvīgi darāmus darbiņus viņam uzticiet.

Neveiksmes ir neizbēgama mācību procesa sastāvdaļa, tām nepievērsiet uzmanību, rīt mēģiniet atkal, līdz sanāk. Ja saprotat, ka jums ir vajadzīgs padoms vai palīdzība, nekautrējieties to meklēt. Profilakse vienmēr ir patīkamāka par ārstēšanu.

 

 

Seksuālā vārdarbība

Uzvedības noteikumi

BĒRNA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

Bērns

 Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Izņēmumi ir tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

 Bērna tiesības un brīvības valsts nodrošina visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas – neatkarīgi no bērna, viņa vecāku, ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzīvesvietas valstī, mantiskā un veselības stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.

 

Bērna tiesības

 ·        tiesības uz dzīvību un attīstību

 Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību.

 ·        bērna tiesības uz individualitāti

 Kopš dzimšanas brīža bērnam ir tiesības uz vārdu, uzvārdu un pilsonības iegūšanu. Bērnu reģistrē atbilstoši likumam.

 Bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu.

 ·        bērna tiesības uz privāto dzīvi, personas neaizskaramību un brīvību

 Bērnam ir tiesības uz privāto dzīvi, dzīvojamās telpas un korespondences noslēpumu, personas neaizskaramību un brīvību.

 Pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu.

 ·        bērna tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem

 Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

 Bērnam ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem ir tiesības arī uz visu, kas nepieciešams viņa speciālo vajadzību apmierināšanai.

 Bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu.

·        bērna tiesības uz izglītību un jaunradi

 Valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām.

 Bērnam ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, kā arī arodizglītību.

 Pie Latvijas mazākumtautībām piederošajiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā atbilstoši izglītības likumam.

 Bērnam ir autortiesības, kā arī patenttiesības uz savu izgudrojumu.

 Bērnam ir tiesības apgūt kultūras mantojumu un piedalīties tā aizsardzībā, kā arī attīstīt savas jaunrades spējas.

 ·        bērna sociālās tiesības

 Bērnam ir tiesības apgūt profesiju un atbilstoši tai izvēlēties darbu. Profesijas apguve tiek nodrošināta izglītības iestādēs, bet bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, - ar valsts nodarbinātības dienesta starpniecību.

 Bērnam ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, ko nosaka valsts programma.

 Bērnam, kurš nesaņem pietiekamu vecāku aprūpi, ir tiesības uz valsts un pašvaldības sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem.

 Katram bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam valsts un pašvaldība nodrošina Ministra kabineta noteiktās sociālās garantijas.

 ·        bērna brīvības

 Bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz apziņas un ticības brīvību. Bērna reliģisko piederību nosaka vecāki.

 Bērnam ir tiesības uz biedrošanās brīvību tiktāl, ciktāl tas neapdraud viņa veselību un dzīvību.

 Bērnam ir tiesības piedalīties pašpārvaldē izglītības, kultūras un sporta jomā. Jebkurās citās jomās, kas skar bērna intereses, bērna viedoklim veltāma pienācīga vērība atbilstoši viņa vecumam un briedumam.

 ·        bērna tiesības uz īpašumu

 Bērnam ir tiesības uz īpašumu.

 Bērnam ir tiesības, atkarībā no viņa vecuma, pašam vai ar savu likumīgo pārstāvju starpniecību veikt darījumus un īstenot citas likumā noteiktās īpašnieka tiesības.

 ·        bērna tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas

 Bērnam ir tiesības būt pasargātam no ekonomiskās ekspluatācijas, no nodarbināšanas bīstamos vai viņa veselībai, fiziskajai, psihiskajai vai tikumiskajai attīstībai kaitīgos apstākļos, nakts darba laikā, kas kavē viņa izglītošanos.

 Bērnam ir tiesības būt pasargātam no fiziskas un garīgas ekspluatācijas, no seksuālas ekspluatācijas un pavedināšanas, kā arī no citiem ekspluatācijas veidiem, kas jebkā varētu viņam kaitēt.

 ·        bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku

 Bērnam ir tiesības, atbilstoši savam vecumam, fiziskajai un garīgajai attīstībai, uz atpūtu un brīvo laiku, tiesības piedalīties spēlēs un izpriecu pasākumos, kā arī kultūras dzīvē un nodarboties ar mākslu.

 ·        bērna tiesības piedalīties bērna tiesību aizsardzības programmu izstrādāšanā

 Bērnam ir tiesības pašam vai ar savu likumīgo pārstāvju starpniecību piedalīties bērnu tiesību aizsardzības programmu izstrādāšanā un īstenošanā.

 Bērna pienākumi

 ·        bērna pienākumi mājās

 Bērnam ir pienākums, atbilstoši savam vecumam, apkopt sevi un piedalīties mājas darbos.

 Bērnam jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un  citiem ģimenes locekļiem, pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem.

 ·       klausīt vecākus

 Bērna tiesības uz privāto dzīvi, biedrošanās un vārda brīvību vecāki var ierobežot atkarībā no viņa brieduma pakāpes, lai:

-         nodrošinātu bērna attīstību un aizsargātu viņa veselību un dzīvību;

-         aizsargātu sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tikumību un veselību;

-         aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.

 Bērns var griezties pēc palīdzības bāriņtiesā, ja vecāki, viņaprāt, noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.

 ·        bērna pienākumi pret sabiedrību

 Bērns ir pilntiesīgs sabiedrības loceklis. Viņa pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam.

 Bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

 Bērnam, atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes, ir pienākums sargāt savu veselību.

 Bērnam jāizturas ar cieņu pret valsti, tās simboliem un jāievēro likumi.

 Bērnam jāievēro sabiedrībā pieņemtie uzvedības noteikumi. Bērns nedrīkst, izmantojot savas tiesības, aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses.

 Bērnam ir pienākums saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.

Bērnu drošības izglītības iestādēs tiesiskais regulējums