Kā runāt ar bērnu, lai viņs sadzirdētu?
Ka veidot pozitīvu attieksmi pret lasīšanu
Atbalsts valodas attīstībai
Kas jāmāk bērnam, uzsākot mācības 1.klasē
Vecākiem par pilnveidoto mācību saturu un pieeju pirmsskolā
Prasmes, kas bērnam jāprot pēc bērnudārza pabeigšanas
Prasmes jomās
Valodu mācību joma
● Valodā, kurā tiek īstenota izglītības programma
- skaidro, kāpēc cilvēki sazinoties lieto valodu,
- klausās tekstu, nosauc tajā darbojošās personas,
- atstāsta notikumus,
- izdomā teksta turpinājumu,
- jautā par neskaidro,
- atbild uz konkrētu jautājumu,
- saprotami un secīgi stāsta par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto,
- piedalās sarunā,
- nepārtrauc runātāju,
-runā lieto dažādas runas intonācijas,
- atšķir un nosauc skaņas,
- skaņu apzīmē ar atbilstošu burtu,
- lasa vārdus un saprot izlasīto,
- raksta rakstītos burtus.
● Latviešu valodā, ja bērns apguvis mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu:
- atbild uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto,
- jautā, lai iegūtu informāciju,
- izsaka savas vajadzības,
-iesaistās sarunā par tematiem, kuri saistīti ar ikdienu un mācību procesu,
- mācās pareizi izrunāt skaņas,
- pazīst iespiestos burtus,
- lasa īsus ikdienas situācijās un mācību procesā biežāk lietojamus vārdus.
Sociālā un pilsoniskā mācību joma
● Apzinās sevi, piederību ģimenei un izglītības iestādei.
● Skaidro un atšķir labu rīcību no sliktas.
● Novērtē paša izvēlētu un patstāvīgi veiktu darbību.
● Prognozē dažādas rīcības sekas ar personīgo veselību un drošību saistītās ikdienas situācijās (saskarsme ar pazīstamu cilvēku un svešinieku, veselībai kaitīgu vielu lietošanas un sadzīves traumatisma risku mazināšana mājās, izglītības iestādē, uz ielas, rotaļās brīvā dabā, pie ūdenstilpēm un spēļu laukumos, kā arī ugunsdrošības, ceļu satiksmes drošības, elektrodrošības noteikumi).
● Ievēro noteikumus.
● Saprot, pie kā un kādā gadījumā vērsties pēc palīdzības, kad jūtas slikti vai nedroši, nosauc ārkārtas palīdzības numuru 112.
● Skaidro, ka Latvija ir daļa no pasaules.
● Saprot, ka cilvēki ir dažādi,
● Atpazīst un nosauc Latvijas valsts simbolus – karogu, ģerboni un himnu, mācās ar cieņu izturēties pret tiem.
Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā joma
● Vēro, klausās un iztēlojas, rada un īsteno ideju daudzveidīgā darbībā.
● Mērķtiecīgi izmanto mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus un, ja nepieciešams, kombinē tos.
● Izvēlas un radoši izmanto dažādus materiālus.
● Iepazīst latviešu un citu tautu tradicionālajai kultūrai raksturīgo.
● Skandē tautasdziesmas.
● Deklamē īsus dzejoļus.
● Izspēlē pašu izdomātu vai literārā darba sižetu.
● Dzied, muzicē, dejo, brīvi un droši improvizē ar kustībām vai skaņu rīkiem, dzied individuāli un kopā ar citiem, ar mūzikas pavadījumu un bez tā.
● Stāsta par savu pieredzi radošā darbībā.
● Raksturo vizuālās mākslas, mūzikas un literārā darba radīto pārdzīvojumu.
Dabaszinātņu joma
● Novērojot, salīdzinot un eksperimentējot izzina
- apkārtnē raksturīgo dzīvo organismu – augu, dzīvnieku un sēņu – pazīmes,
- iežu un ūdens īpašības.
● Salīdzina no dažādiem materiāliem – stikla, koka, plastmasas, papīra, akmens – izgatavotu priekšmetu īpašības un to izmantošanas iespējas.
● Novēro debess ķermeņus un to kustību.
● Novēro zemes virsmas dažādību (līdzena, nelīdzena) tuvākajā apkārtnē.
● Stāsta par novērotajām pārmaiņām dabā, mainoties gadalaikiem, diennaktij, laikapstākļiem.
● Saprot drošas uzvedības pamatus saskarsmē ar dzīvniekiem (tai skaitā kukaiņiem), augiem un sēnēm (tai skaitā nepazīstamiem).
● Saprot, ka jāsaudzē daba un tās resursi.
● Iesaistās tuvākās apkārtnes sakopšanas darbos.
Matemātikas joma
● Darbojoties nosaka skaitļa sastāvu desmit apjomā.
● Veido skaitļa sastāva dažādas variācijas.
● Izsaka pieņēmumu par skaitu attēlos un priekšmetu kopās un skaitot to pārbauda.
● Skaitu apzīmē ar tam atbilstošu ciparu.
● Raksta ciparus.
● Ar nosacītiem mēriem nosaka garumu, platību un ietilpību.
● Ar lineālu mēra garumu.
● Izzina ģeometriskas figūras, tai skaitā telpiskus ķermeņus, raksturo to formu un saista ar pazīstamiem objektiem.
● Šķiro priekšmetus pēc vairākām pazīmēm un salīdzina pēc skaita un lieluma (lietojot vārdus "vairāk", "mazāk", "lielāks", "mazāks").
● Nosauc objektu atrašanās vietu telpā un plaknē (lietojot vārdus "virs", "zem", "pie", "aiz", "blakus", "pa labi", "pa kreisi").
● Radoši un atbilstoši noteiktam nosacījumam veido ritmiskas rindas un sakārtojumus no priekšmetiem un ģeometriskām figūrām.
Tehnoloģiju joma
● Stāsta par sava darba ieceri.
● Plāno savas ieceres īstenošanas soļus.
● Izvēlas nepieciešamos materiālus.
● Īsteno ieceri un novērtē rezultātu.
● Apgūst dažādas tehnikas, paņēmienus un drošības noteikumus materiālu un instrumentu izmantošanā savas ieceres īstenošanai.
● Veido un savieno detaļas, iegūstot sev vēlamo formu no piedāvātajiem vai izvēlētajiem materiāliem.
● Tur un pareizā satvērienā lieto rakstāmpiederumus un darbarīkus.
● Piedalās vienkāršu un veselīgu ēdienu pagatavošanā, iepazīstot veselīga uztura nozīmi.
Veselības un fiziskās aktivitātes joma
● Ar prieku iesaistās nodarbībās telpās un ārā.
● Veido veselīga dzīvesveida ieradumus, apzinoties riskus veselībai un mācoties tos novērst.
● Sev un citiem drošā veidā pārvietojas pa dažādām šķēršļu joslām.
● Piedalās kustību rotaļās, apvienojot soļošanu, skriešanu, rāpošanu, rāpšanos,
● Notur līdzsvaru, pārvieto priekšmetus un pārvar šķēršļus, izvēloties darbības veidu atbilstoši situācijai.
● Daudzveidīgi izmanto sīkās motorikas prasmes.
● Apzinās savu dzimumu un ķermeņa neaizskaramību.
● Ikdienā regulāri ievēro personīgo higiēnu.
● Stāsta, kādi individuālie aizsardzības līdzekļi jālieto dažādās kustību aktivitātēs, piemēram, pārvietojoties ar velosipēdu.
Caurviju prasmes
Kritiskā domāšana un problēmrisināšana
● Lieto sadzīves darbību algoritmus pazīstamās situācijās.
● Formulē vienkāršas sakarības un darbību secību.
● Nosaka pazīstamu situāciju, notikumu cēloņus un sekas.
● Mācās izvērtēt informācijas ticamību.
● Mācās pieņemt lēmumus.
● Mācās izdarīt izvēles un vērtēt izdarīto.
Jaunrade un uzņēmējspēja
● Izdomā vairākas risinājuma iespējas ierastu darbību veikšanai.
● Izrāda iniciatīvu.
● Mācās apzināties sevi kā aktīvu un radošu personību. ● Vēlas apgūt jaunas prasmes.
Pašvadīta mācīšanās
● Atšķir emocijas un nosaka to cēloņus.
● Mācās pārvaldīt savu uzvedību.
● Ievēro dienas kārtību.
● Spēj pagaidīt, spēj paveikt darbību līdz galam.
● Patstāvīgi ģērbjas un kārto savas mantas.
● Mācās izvirzīt savas darbības mērķi, plānot darbību, lai īstenotu ieceri.
● Darbojas patstāvīgi, ar atbalstu pārvar grūtības, mācās paveikt uzticēto pienākumu.
● Novērtē savu un citu darbību un tās rezultātu, paskaidro savu vērtējumu.
● Lepojas ar saviem sasniegumiem, neizdošanos un kļūdas vērtē kā daļu no mācīšanās,
Sadarbība
● Izsaka savas domas un jūtas.
● Mācās uzklausīt citus un izteikt savu viedokli,
● Sāk saprast, kā paša emocijas un uzvedība ietekmē citus.
● Mācās risināt konfliktsituācijas, saskaņot darbības ar citiem, izturas pieklājīgi un rīkojas iejūtīgi.
● Mācās veidot noturīgas attiecības un savu izpratni par draudzību.
● Palīdz un pieņem palīdzību.
● Mācās strādāt, izvirzot kopīgu mērķi, uzņemties un dalīt atbildību.
Pilsoniskā līdzdalība
● Piedalās kārtības un drošības noteikumu izveidē un apspriešanā, saprot, pieņem un ievēro tos.
● Mācās ievērot un cienīt citu vajadzības un tiesības.
● Mācās darboties videi draudzīgi, izvēloties darbam atbilstošus resursus un saudzīgi tos lietojot.
Digitālās prasmes
● Mācās atšķirt virtuālo pasauli no reālās.
● Mācās saprast digitālo tehnoloģiju lomu.
●Zina noteikumus, kas jāievēro, lietojot dažādus informācijas nesējus, tai skaitā digitālās ierīces.
Kādēļ dzejoļi jāmācās visiem, un ne tikai bērniem, un kā iekalšanu galvā pārvērst par radošu procesu
Dzejoļu mācīšanās no galvas attīsta atmiņu
Pirmsskolas vecuma bērni, mācoties dzejoļus, attīsta tā dēvēto mehānisko atmiņu. Viņi mācās pēc principa "sadzirdēju un atcerējos", īpaši neiedziļinoties dzejoļa jēgā. Tas nav slikti, taču to nevar salīdzināt, kad bērns ne tikai atceras ar daudzkārtējas atkārtošanas palīdzību vienas un tās pašas rindiņas, bet apzinās arī to jēgu.
Tādēļ ir svarīgi jau no paša sākuma dzejoli "salasīt pa kauliņiem". Sākumā lēnām, izteiksmīgi izlasi to, vizuāli iztēlojoties katru vārdu. Bet pēc tam māci to tikpat lēnām, pa drusciņai vien.
Tad varēs runāt par loģiskās atmiņas trenēšanu. Tieši tā mazulim un arī skolēnam palīdz saglabāt koncentrēšanos, kā arī būt daudz vērīgākam un izdomas bagātākam.
Kad bērns mācās dzejoli, attīstās viņa valoda
Dzejoļos bērns sastop vārdus, kurus mēs reti izmantojam sarunu valodā. Tādēļ, mācoties dzejoli, viņš bagātina savu vārdu krājumu.
Tādā veidā bērns tiek mācīts strādāt ar runu, mīlēt savu dzimto valodu. Ar dzejas piemēriem var pastāstīt, kas ir sinonīmi un antonīmi. Bērns iemācīsies just, kādēļ autors tieši šajā gadījumā izvēlējies lietot vārdu "skaists", bet citā – "brīnišķīgs", "burvīgs" un citus.
Mācoties dzejoļus, attīstās vizuālais priekšstats
Svarīgi, lai, mācoties dzejoli, bērns iedomātos, par ko viņš stāsta. Tā viņš trenē iztēli, mācās analizēt informāciju, kā vārdus pārvērst ainiņās un ainiņas vārdos.
Ja bērnam neizdodas galvā "uzzīmēt" šo ainiņu, palūdz sākumā viņam to uzzīmēt uz papīra lapas.
Ja bērns jau prot lasīt, tu vari dzejoli uzrakstīt uz lapas un izlaist dažus vārdus (piemēram, tos, kuri apzīmē kādus priekšmetus). Lai bērns šajās tukšajās vietās uzzīmē trūkstošo vārdu ar attēlu.
Mācoties dzejoli, bērns apgūst vārdisko struktūru
Bērnu dzejoļi ir ļoti ritmiski. Tos mācoties, bērns netieši attīsta vārdiskās struktūras izpratni. Runājot vienkāršākā valodā, viņš mācās pareizi sadalīt vārdus pa zilbēm.
Nebūt ne visi pirmsskolas vecuma bērni un arī pirmo klašu skolēni var izplaukšķināt ar plaukstām pat salīdzinoši vienkāršus vārdus pa zilbēm. Ne visi jūt, kur nepieciešama pauze, kur jāapstājas. Dzejoļu mācīšanās šo jautājumu ļoti labi risina, uzsver logopēde.
Bērns, kurš lēnām, pārdomāti lasa dzejoli, neapzināti pārstrādā to vārdiskā ritmā. Īpaši noderīgi mācīties dzejoļus ir bērniem, kuriem ir problēmas ar lasīšanas apguvi.
Mācoties dzejoli, bērns trenē dikciju
Prasme skaļi un skaidri nodeklamēt dzejoli ģimenes lokā palīdz bērnam daudz pārliecinošāk atkārtot to arī lielākas publikas priekšā. Pakāpeniski viņam radīsies sapratne, kādā tempā, ar kādu intonāciju viņam vislabāk veidot savu runu (un ne tikai skaitīt dzejoļus), lai apkārtējie viņu dzirdētu un saprastu katru vārdu. Svarīga un noderīga prasme, kura patiešām dzīvē noderēs.
Fizisko aktivitāšu piramīda pieaugušajiem
Vingrojumu komplekss rīta rosmei
Testi bērniem
Tehnoloģiju apguves materiālu bibliotēkā macities.digitalaiscentrs.lv atrodami Ventspils Digitālais centrs un citu pedagogu veidotie mācību materiāli un dažādu rīku lietošanas instrukcijas attālināta mācību procesa nodrošināšanai.
https://macities.digitalaiscentrs.lv/testi-pirmsskolas-berniem/?fbclid=IwAR3du3dGk-u00D1EeB1Pr4e4TyZndoIX-O72gRRJnMpozJyybiQ966puh8c
Kā runāt ar bērnu?
Ieteikumi fiziskajām aktivitātēm vecākiem kopā ar bērniem
SOĻOŠANA — ejot uz mājām no bērnudārza.
Soļošana pirms un aiz mammas/tēta/brāļa/māsas.
Soļot, augsti ceļot kājas, atdarināt putnus — stārķi, dzērvi.
Soļot mūzikas ritmā.
SKRIEŠANA
Sacentieties, kurš pirmais aizskries līdz tuvākajam kokam, krūmam, ceļa zīmei! Uzspēlējiet spēli „Sunīši” — viens ķer, otrs bēg! Kad noķer, mainās lomām.
LĒKŠANA — ejot uz mājām no bērnudārza, uzkāpt uz paaugstinājuma (akmens, apmale, kāpnes) un izpildīt lēcienus.
1. Lēcieni uz abām kājām un vienas kājas.
2. Lēcieni pāri priekšmetiem, grāvim.
3. Uzlēcieni un nolēcieni no paaugstinājuma.
MEŠANA — TVERŠANA — ejot uz mājām, metiet akmentiņus peļķē! Metiet čiekurus tālumā! Izmatojiet dažāda lieluma un smaguma bumbas — metiet grozos, spaiņos, uz sienas uzzīmētos mērķos! Metiet dažāda lieluma priekšmetus, kas atrodas mājās — rotaļlietas, no avīzes izveidotas bumbiņas!
RĀPOŠANA — rāpošana pa istabu: uz priekšu, atmuguriski, sāniski.
1. Uzrāpšanās uz priekšmetiem — kastes, sola...
2. Izlīšana, izrāpošana zem priekšmetiem — sola, galda, krēsla, kāpnēm.
3. Pārrāpšanās vai pārlīšana — pār solu, klučiem, spilveniem.
4. Rāpšanās pa slīpām virsmām.
5. Priekšmetu aprāpošana.
RIPINĀŠANA — dažādu priekšmetu ripināšana pa istabu un brīvā dabā (dažādu izmēru bumbas, dažādi priekšmeti) pāros un mērķī.
1.Bumbas ripināšana rāpojot.
2. Bumbas ripināšana pāros.
3. Bumbas ripināšana mērķī.
4. Bumbas ripināšana pa joslu.
VINGRINĀJUMI STĀJAI — vingrojiet no rīta kopā ar bērnu! Izmantojiet sarullētu dvieli, slotas kātu, garu lineālu vai nūju! Var izmantot smilšu maisiņus, klucīšus, vingrošanas apļus, hanteles
VINGRINĀJUMI PĒDAI — ļaujiet bērnam staigāt basām kājām!
1. Iet pa virvīti, nūju ar pielikšanas soļiem un, liekot pēdu pie pēdas.
2. Ar kāju pirkstiem salasīt pogas, mazas mantiņas.
3. Staigāt pa dažādu materiālu segumiem — smiltīm, oļiem.
No bērnudārza uz skolu – pārmaiņas visai ģimenei
“Skolas gaitu uzsākšana ir pilnībā jauna dzīves situācija mazajiem septiņgadniekiem. Taču arī vecākiem šīs ir lielas izmaiņas dzīvē, kam bieži vien pieaugušie ir mazāk sagatavojušies nekā bērni”, atzīst bērnu psiholoģe, Montesori pedagoģijas speciāliste Inga Ādamsone. Jaunā situācija saistās ar sociālo lomu, identitātes, attiecību un apstākļu izmaiņām, turklāt tās attiecas ne tikai uz bērnu, bet gan uz visu ģimeni. Vecāki, uztraucoties par savu bērnu, pārdzīvo ļoti spēcīgu emociju buķeti, kurā apvietots gan prieks un lepnums, gan skumjas un zaudējuma izjūta, līdzīgi, kā tad, kad bērni aiziet no mājām. Vecāki saprot, ka ar skolas gaitām sākas bērna “nopietnā dzīve”.
Psiholoģes Ingas Ādamsones ieteikumi vecākiem:
• Ieteicams, lai viss skolai nepieciešamais būtu laikus iegādāts, lai būtu iepazīts ceļš uz skolu, lai būtu notikusi pirmā tikšanās ar skolotāju, aplūkota klases telpa (taču tas ne visās skolās būs iespējams) u.c., lai bērns saprot, kas viņu sagaida. Iepazīšanās ar jaunajiem apstākļiem pirms skolas gaitu uzsākšanas ir svarīgā bērna sagatavošanas skolai sastāvdaļa.
• Bērna pielāgošanās periodā skolai – vismaz pirmos divus līdz trīs mēnešus – ieplānot papildu laiku, ko pavadīt kopā ar bērnu, risinot ar skolu saistītus jautājumus. Nekādā gadījumā nevajadzētu ļaut visam notikt pašplūsmā, jo tādējādi iespējams palaist garām kādu svarīgu niansi, kas turpmāk var atņemt bērnam mācīšanās prieku, sagādāt saskarsmes problēmas u.c. Visa ģimene ir pakļauta dienas un nedēļas pārstrukturēšanai un tā jau ir vesela stratēģija. Bērnam pārmaiņus nākas būt divās sociālajās sistēmās – mājās un skolā, tas prasa pārskatīt dienas ritmu un arī darba dalīšanu vecāku starpā. Ģimenes atmosfēra kļūst stingrāka, noteiktāka – biežāk pienākumi nevis vēlmes nosaka darāmo. Regularitāte un precizitāte kļūst nozīmīgākas. Bērni no skolas var pārnākt noguruši, tādēļ ir svarīgi organizēt arī mērķtiecīgu atpūtu.
• Neieslīgt galējībās, t.i., nedarīt visu bērna vietā un neliegt viņam palīdzību, sakot, ka viņš tagad liels, lai visu dara pats. Vecāki nedrīkst pārvērsties par pakalpiņiem vai stingriem kontrolētājiem, bet bērniem ir jājūt viņu atbalsts. Vioptimālākais veids, kā atbalstīt bērnu, ja viņam nepieciešamība palīdzība, ir darīt kopā, piemēram, vecāku klātbūtnē somu kārto bērns pats, nesēdēt un ar pirkstu nerādīt, kas bērnam jāmācās – viņam pašam ir jāzina, kādi mājas darbi jāpilda, bet, ja nepieciešama palīdzība, ir svarīgi, lai vecāki būtu klāt.
• Vesela tēma ir mājas darbu pildīšana. Mājas darbi parāda skolas ietekmi uz ģimeni. Visbiežāk mājas darbu pildīšanā iesaistās mammas – organizē, uzrauga un palīdz, bieži mājas darbu pildīšana pārvēršas par strīdus iemeslu, no kā vajadzētu izvairīties. Svarīgi ir nejaukt skolas un ģimenes funkcijas. Parasti mājas darbi ir adekvāti bērnu spējām, tādēļ ir svarīgi bērnam sajust attieksmi – es pats spēju tikt ar saviem uzdevumiem galā. Kritika un perfekcionisms ir lielākie ļaundari. Bieži vecākiem ir lielākas prasības nekā skolotājam. Tas parāda vecāku gaidas un vēlmi lepoties ar bērnu un viņa panākumiem. Mājas darbi paver lauku, kur vecāki pret bērniem demonstrē gan rūpes, gan kritiku. Salīdzinot ar bērnudārzu, tā bērnam ir jauna pieredze. Tas no vecāku puses demonstrē tiešu hierarhiju – bērns pakļauts vecākiem, tajā pašā laikā bērns cīnās par savu neatkarību, tādēļ attiecības bērna un vecāku starpā mainās. Bērni grib vieni paši spēlēties ārpus mājas, vieni paši iet uz skolu, paši izvēlēties apģērbu, viņi protestē pret vecāku pārlieku aprūpēšanu un kontroli. Vecākiem nav viegli to pieņemt.
• Krasi nemainīt visus iepriekšējos ikdienas rituālus, piemēram, ja līdz šim esat vakaros lasījuši priekšā grāmatu, tad tikai tāpēc, ka ir pienācis 1. septembris, tas nav jāpārtrauc, īpaši, ja bērns to vēlas. Ja pieturēsities pie ierastā, bērnam nebūs izjūta, ka pēkšņi visa pasaule sagriezusies kājām gaisā.
• Runāt ar bērnu. Bērniem ir ļoti svarīgi, ka ar viņiem apspriežas, uzklausa viņus, viņu bažas un bailes, svarīgi bērnu teikto uztvert nopietni un nesmieties par viņu pārdzīvojumiem. Biežākais jautājums, ko vecāki bērniem uzdod, ir – kā tev skolā gāja? Visbiežākā bērnu atbilde ir – normāli. Bet jāņem vērā, ka bērns var nesaprast, neiedomāties, par ko būtu jāstāsta, tādēļ labāk būtu uzdot nevis vispārējus, bet konkrētākus jautājumus, piemēram: vai tu ar kādu klases biedru jau sadraudzējies? Kas tev izdevās vislabāk? u.c. Ja bērns atbild ļoti strupi, izvairīgi, iespējams, ir vērts aprunāties ar skolotāju, lai uzklausītu viņas viedokli par to, kā bērns iejūtas skolā. Tas nenozīmē, ka bērns vienmēr ļoti sīki jāiztaujā, bet ir svarīgi pievērst uzmanību tam, ko un kā bērns par skolā notiekošo stāsta. Tā kā skola patiešām sagādā daudz jaunu pārdzīvojumu, ir svarīgi bērnā ieklausīties un palīdzēt izprast notiekošo.
• Ja vecāki zina, ka bērns ir emocionāli jūtīgs, ir lietderīgi bērnam uz skolu iedot līdzi kādu mīļlietiņu vai, piemēram, ģimenes fotogrāfiju, ko ielikt dienasgrāmatā u.tml.
• Atcerēties, ka rakstīšanas, skaitīšanas, lasīšanas, strādāšanas ar materiāliem utt. sagatavošanās pārsvarā notikusi ļoti labi gan bērnu dārzā, gan mājās, bet mazāk tiek pievērsta uzmanība sociālajām, saskarsmes un paškontroles iemaņām, turklāt jāņem vērā arī attīstības atšķirības – meitenes parasti šīs iemaņas apgūst ātrāk, zēniem nepieciešams mazliet ilgāks laiks. Arī spējas risināt problēmas meitenes apgūst ātrāk, tas viss jāņem vērā. Lai gan par skolā iešanu priecājas gan zēni, gan meitenes, vienkāršāk tas izdodas meitenēm, jo tādas ir attīstības īpatnības.
• Ja ģimenē notiek kādi īpaši notikumi, piemēram, brāļa vai māsas piedzimšana, kāda ģimenes locekļa pēkšņa saslimšana, vecāku darbavietas maiņa vai došanās peļņā uz ārzemēm, kāda ģimenes locekļa nāve, vecāku šķiršanās – tas sarežģī situāciju gan bērniem, gan vecākiem, bet vecākiem kā pieaugušajiem ar to jāprot tikt galā un jāpievērš pirmklasniekam īpaša uzmanība. Bērni pirmajā gadā ļoti emocionāli reaģē arī uz skolotāju maiņu vai slimību, kuras laikā viņu aizstāj citi skolotāji, uz stundu izmaiņām. Bet bērniem ir jāiemācās arī tikt galā ar jaunajiem izaicinājumiem un situācijām bez vecāku iejaukšanās, tomēr nopietnu situāciju risināšanā vecākiem noteikti jāiesaistās. Varbūt ir vērts apsvērt, vai nekonsultēties ar psihologu.
• Ņemt vērā, ka bērni ir dažādi – vieni ir droši un pārliecināti, citi jūtas nedroši, pat izjūt bailes no nezināmās situācijas. Tādēļ nekādā gadījumā nevajadzētu bērnu salīdzināt ar citiem bērniem.
• Atcerēties, ka skolas galvenais uzdevums ir mācības. Skolā būs ļoti daudz citu bērnu, ļoti daudz jaunu iespaidu. Viņiem mainās uzdevumi un pienākumi – ko agrāk drīkstēja darīt vai nedarīt, tagad ir jādara. Eiforija ātri pazudīs, bet lai saglabātos veselīga vēlme mācīties un skolā justos komfortabli, process ir jāuzrauga. Bērniem ir jāiemācās mācīties, izveidot savu mācīšanās un atpūtas ritmu un režīmu.
• Ņemt vērā, ka mainās arī skolas bērna attiecības ar māsām un brāļiem, ja tādi ir – jaunākajiem var tikt demonstrēts pārākums bet vecākiem brāļiem vai māsām – vairs nepakļauties kā iepriekš, līdz ar to var rasties konflikti. Bērns var arī apskaust mazākos, jo tiem vēl ir brīvais režīms.
• Ja pieliksiet nelielas pūles skolas pirmajā posmā, radīsiet labu pamatu visiem tālākajiem skolas gadiem, kas bērnam var sagādāt daudz jauku un dzīvē neaizmirstamu notikumu. Ir labi, ja bērns jūt, ka vecāki tic viņa spējām, viņa gatavībai uzsākt skolas gaitas un pierast pie tās, skolā labi justies. Ir labi, ja arī paši vecāki labprāt piemin skolu kā “labu vietu” un skolotāju kā uzticamu pavadoni un palīgu.
